Labdien!
Šonedēļ pabiju Investoru Kluba podkāstu ierakstu studijā un ierakstīju kārtējo solo epizodi. Visticamāk, tā pie publikas nonāks nākamajā nedēļā. Tomēr ir viena lieta, ar ko vēlējos padalīties šeit.
Un tā ir procentu likmju ietekme.
Pirms aptuveni gada podkāstā viesojās Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks. Toreiz daudz runājām par procentu likmēm, bet vislabāk man palicis atmiņa viņa teiktais, ka procentu likmju izmaiņas reālajā ekonomikā atspoguļojas ar 1-1.5 gada nobīdi.
Augstāk pievienoju ekrānšāviņu no ECB mājaslapas, kurā ir attēlotas procentu likmju izmaiņas. Vienkāršāk saprotamā un tiešāk mūs ietekmējošā likme ir Deposit facility likme jeb likme, kuru centrālā banka maksā vai iekasē no komercbankām un citiem tirgus spēlētājiem par brīvo līdzekļu turēšanu centrālajā bankā.
Ja paskatāmies pusotru gadu atpakaļ no šī brīža jeb 2022.gada maija, tad tajā brīdī vēl joprojām bija spēkā negatīvā -0.5% likme. Ja paskatāmies gadu atpakaļ, tad 2022.gada novembrī likme bija jau 1.5%. Ja paņemam viduspunktu starp viena gada un pusotra gada senu vēsturi, tad vidējā likme ir 0.5%.
Tātad es izdaru secinājumu, ka pašreizējā ekonomiskā situācija Eiropā un Latvijā tai skaitā, atspoguļo tikai 0.5% likmes ietekmi. Vēl priekša ir 3.5 procentpunktu likmju pieauguma ietekme, kas strauji veļas cauri tirgiem.
Tieši tāpēc es esmu tik piesardzīgs par ekonomiku un finanšu tirgiem. Likmes ir augušas tik strauji, bet to faktiskā ietekmē ir vēl tikai priekšā.
Esam uzmanīgi!
Šīs nedēļas vērtīgākais podkāsts, kur noklausījos, bija Tim Ferris saruna ar Morgan Housel
Uzreiz brīdinu, ka sarunu ir jāskatās/jāklausās pa segmentiem, kuriem tiešām interesē, izmantojot satura rādītāju, jo diezgan daudz abi kungi runā par grāmatu publicēšanas, podkāstu un blogu biznesiem.
Bet par vērtīgāko no sarunas. Sākas no 16:24, kur Morgan stāsta par ieguvumiem, kādus sniedz anonīma bagātība. Kā arī pretstatus, ko sniedz bagātība, kas visiem ir publiski zināma, kā ar to saistīto sociālo parādu.
Vienkāršojot, kad parasts cilvēks no rajona kļūst bagāts, tad tā bagātība ir ne tikai šī cilvēka bagātība, bet tā pēkšņi kļūst vecāku, brāļu, māsu, māsīcu, onkuļu, tanšu, otrās pakāpes radinieku un citu vēl mazāk saistītu cilvēku bagātība.
Arī šeit Latvijā esmu dzirdējis stāstus no cilvēkiem, ka viņi negrib, lai radinieki tālāki par sievu/vīru zinātu turīguma apmēru, jo tad sāksies visas ar lielu naudu saistītās problēmas.
Otrs vērtīgais segments sekoja tieši pēc tam - kā neizlutināt bērnus. Tika minēts kāda turīga cilvēka aptuvens citāts: “Es nelaupīšu saviem bērniem iespēju pilnvērtīgi dzīvot un nopelnīt naudu, iedodot visu par brīvu.“
Morgan Housel saka, ka viņš saviem bērniem plāno nodrošināt labāko iespējamo izglītību, veselības apdrošināšanu un varbūt, tikai varbūt mājokli. Neko vairāk. Pārējo notērē pats vai ziedo labdarībai.
Mani bērni vēl ir mazi, tāpēc mūsu ģimenē neizlutināšanas izaicinājumi vēl ir tikai priekšā. Manuprāt, pats galvenais ir pašiem vecākiem nezaudēt cilvēcīgumu un saskarsni ar realitāti, kas izpaužas attiecībās ģimenē, kas izpaužas attieksmē pret citiem cilvēkiem.
Noslēdzot šīs nedēļas atskatu, vēlos padalīties ar rakstu, ko šonedēļ publicēju Investoru Klubā ar nosakumu: Kaspara blogs Nr.44: pelnīt, nevis atbalstīt
Šeit galvenās atziņas:
Un vēlreiz rezumējot, ieguldām, lai pelnītu. Neieguldām, ja gribam atbalstīt. Ja gribam atbalstīt, tad kļūstam par klientiem.
Ja ieguldām, lai pelnītu, bet gribam arī atbalstīt, tad papildus ieguldīšanai kļūstam arī par klientiem.
Un, ja vēl pēc šī visa izlasītā nepiekrītat man, tad pajautāšu šādi: “Vai ieguldīsiet, piemēram, Coca-Cola akcijās ar nolūku atbalstīt uzņēmumu?” Nu, protams, ka nē. Tad kāpēc mums citādāk pieiet citām investīcijām?
Šo mēģinām atcerēties pirms nākamo investīciju veikšanas.
Tas arī viss šoreiz. Jaukas brīvdienas un patīkamu lasīšanu!
Kaspars
Priecīgus svētkus Tev un Tavai ģimenei!!! 🇱🇻🇱🇻🇱🇻